“Kukulīšu karaļvalsts: Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. ⚠️⚠️⚠️⚠️⚠️
Vakar vectēvu atvedu mājās no slimnīcas. Pārrunājām kā tad gāja un ar prieka asarām, ka atbraucis mājās, klausījāmies slimnīcā piedzīvoto. Vectēvs stāstīja, ka pirmās dienas esot bijušas švakas. Ilgi gaidījis ārstus un arī māsiņas bijušas nelaipnas, atnākot uz pārsiešanu- bijušas strupas un rupjas.
“Vectēvs 4:00 naktī piespieda trauksmes pogu, jo sabijās- katerts atnācis vaļā un gulta asinīs bijusi, māsiņa atnāca un sāka kliegt, ka nevajag spaidīt pogas un jāgaida 6:00, tad viņas tāpat atnāktu”.
Palātas biedrs teica, ka jādod esot nauda 2-5 euro, tad viss mainoties. Vectēvam līdzi nebija naudas, krustmātei palūdzām sīkās vienībās 50 euro, lai aiznes, jo izskatās, ka būs jādod. Un……..jē! Attieksme mainās.
Pilnīgi atklāti māsiņas vāc naudu sev un dakteriem. Vectēvs ielika māsiņai halāta kabatā 2 euro un viņa teikusi: “un dakterim?”.
Saprotam, ka viņas dalās un ārsti tās “jumto”.
Vectēvu ved mazgāties un māsiņas apzināti var neattaisīt durvis, lej aukstu ūdeni, nepalīdz piecelties…….dara visu, lai Tev būtu tik viena izeja. Jādod naudu. Un viņš deva.
Vienai iedeva 2 euro, māsiņa jautāja: “vai vēl šokolādes nav, gribētos arī ko gardu”.
Vectēvs aizgājis uz tualeti vakariņu laikā un viss, vakariņu nav. Gāja prasīt, teica, ka jau nokavējis. Bija pagājušas 10 min.
Tad pastāstīja māsiņai notikušo un iedeva 2 euro, lai palīdz tās vakariņas dabūt…un…..3 min. vakariņas bija klāt ar lielu porciju.
Tas viss 3B nodaļa. Visi cilvēki, kuri tur bija centās dot naudu cik katram bija.
Viena sieviete no Liepājas esot gājusi ārstam sūdzēties par šo naudas netiešu prasīšanu un….. dakteris viņu nākamā dienā izrakstīja no slimnīcas ar zilu, piepampušu kāju. Sieviete lūdzās, ka viņai ļoti sāpot, dakters zvanīja dēlam, lai brauc pakaļ, jo vairs slimnīcā neturēšot. Nezina vectēvs, vai tā bija atriebība vai kas, bet palātā vīri esot teikuši, ka nedod Dievs sūdzēties.
Tāda ir patiesība par mūsu valsts medicīnu.
Ir māsiņas un ārsti, kuri ir labi un godprātīgi, bet….ir daudz labi un alkatīgi. Ir arī krāpnieki.
BEZ NAUDAS UZ SLIMNĪCU NEBRAUC!
Arī uzņemšanā dzirdēju, kā pie māsiņas pienāk dakteris un saka: šis pacients ir no (nosauca kaut kādu uzvārdu), viņu te neturam.
Pārējie tik sēdēja tālāk.
Vectēvs visu mūžu strādājis, bija godīgs un maksāja visus nodokļus, neko neprihvatizēja.
Vienmēr ir kvēls Latvijas patriots. Tagad ar asarām acīs pārdzīvo, jo kaut kas nav tā kā tam vajadzēja savā valstī būt.
Mana mācība bija šajā….nemaksā nodokļus ar muļķa cerību, ka valsts Tev palīdzēs. Atstāj daļu sev, jo noderēs.
Viņķele…..beidz tēlot darbu. Sāc strādāt.”