Skatoties bildes, kuras jūs tālāk redzēsiet, sirds lūzt. Tas nav pārspīlēts. Pie šī raksta strādāt nav viegli. Vecās kinofilmās patīk rādīt jautrus zēnus, kas pārdod avīzes, skaļi izkliedzot avīžu virsrakstus. Šķiet, ka viņi šādi spēlē.
Bet filmās nerāda netīrus puikas un meitenes, kas strādā fabrikās 12 stundas dienā, raktuvēs, dzirnavās, laukos. Bet tieši tā arī bija. Un kad skaties drūmajās, nopietnajās bērnu – strādnieku sejās, gribas palūgt viņiem piedošanu.
XX gadsimta sākumā bērnu darbs visur tika plaši izmantots. Daudzas ģimenes (it īpaši emigranti) izdzīvoja, viņiem nebija laika sentimentam. Ja iepriekš bērniem bieži tika ne paši grūtākie un smagākie darbi saimniecībā, tad industrializācija dzina bērnus uz ražošanu. Dažās nozarēs ņēma no pieci līdz astoņi gadi vecus bērnus.
Bērni saņēma aptuveni ceturto daļu no pieaugušo algas. Meitenēm maksāja vēl mazāk nekā puikām, bet strādāja visi vienādi. Pie tam daži, atstrādājot rīta maiņu, gāja vēl uz skolu. Pētnieki norāda, ka tādi bērni bija ļoti vāji, noguruši, zaudējuši interesi par apkārt notiekošo.
Fotogrāfijas ir ļoti vecas, lai tās izplatītu bez maksas. Daudzas no tām ir fotografējis amerikāņu fotogrāfs Luiss Hains. Tas bija pārsteidzošs cilvēks. XX gadsimta sākumā viņu uzņēma jaunizveidotajā Nacionālajā komitejā bērnu darba jautājumos, kas mēģināja likumdošanas kārtībā mainīt situāciju. Pats par sevi saprotams, ka fabriku un raktuvju vadība negribēja laist tuvumā ziņkārīgos. Lai tos pārspētu viltībā un iekļūtu ražošanā, Hains izlikās par daudz ko. Reizēm viņš bija bībeles pārdevējs, tad piegādātājs, tad industriālais fotogrāfs, kas specializējies uz fabriku iekārtu fotografēšanu. Bieži vīrietis fotografēja slepeni. Viņa fotogrāfijas – spēcīgi vēstures dokumenti.
Starp citu, Krievijā bija samērā progresīvi tiesību akti par bērnu darbu. Jau 1882 gadā ar likumu bija aizliegts ņemt darbā bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem, bet tiem, kam 12-15, vajadzēja strādāt tikai 8 stundas dienā ar pārtraukumu. Nekādu naktsmaiņu un kaitīga darba. Praksē protams, daudzi noteikumi tika pārkāpti, un arī pati likumdošana tika ne reizi vien mainīta, protams, par sliktu bērniem.
Tikai pēc revolūcijas tika pieņemts darba kodekss, kas aizliedza ekspluatēt bērnus, kas jaunāki par 16 gadiem. Amerikā bērnu darbs tika regulēts pamazām, dažādos štatos savādāk, beigās to aizliedzot tikai 1938. gadā.
